Šorīt lasu žurnāla " Santa"'februāra numuru, kurš ir pilns ar rakstiem - kapēc sieviete aiziet? Vīrieša statuss un sievietes stāsts un vēl vesels lērums rakstu par tēmu " kauns nemīlēt" un te nu kopsavilkums par aizvadītajām brīvdienām, kur satieku savus draugus. Vieni dzīvo Londonā un laulība jūk un brūk pēc 8 gadu kopdzīves ( sieviete šajās attiecībās veselus 7 gadus ir bijusi mamma un audzinājusi 2 bērnus nestrādājot). Otrs gadījums , kad puisis aprecējies 16 gada vasarā un jau rudenī domājis par šķiršanos, bet pareiz vismaz cenšas glābt laulību! Un te nu es sēžu un domāju, vai man to visu tiešām vaig? Jo kā viens, tā otrs atzīst, ka īsti laimīgi nav bijuši. Noteikti ir bijis "crazy in love" periods, rozā brilles, smiekli, trīsas, kaisle un tad, blāc, dzīves realitāte- pārmetumi, skarbi vārdi, nicinājums, necieņa un pat krāpšna! Un, starpcitu, krāpšana ir mūsdienu lielākā sērga! Mani krāpa, citi, citu krāpj, es esmu to reiz dzīvē izdarījusi ar ko nelepojos, par laimi tas bija sen. Un vēl ir cita sērga, meitenes tiekas ar precētiem vīriešiem, kuri pat plāno savas kāzas, Tinderī redzu savas kursa biedrenes vīru, kolēģu un klientu otras puses, vīrieši godīgi atzīst, ka ir kopā ar citu, bet meklē izklaidi! Un tā es šeit varu turpināt vēl ilgi. Man tas viss šķiet šausmīgi! Mēs esam pārvērtuši attiecības par lietu, kura kad kļūst pierasta, garlaicīgāka vai nesniedz mums jaunas emocijas, tiek nomainīta vai izmesta kā nolietots apavu pāris. Gandrīz neviens necenšas neko labot, pieslīpēties, visiem tas EGO ir briesmīgi liels, šķiet, ka arī man bieži vien izlien pa tarakānam! Katram jau ir savi noteikuimi, katrs zin ko vēlas, iespējams pat pārāk daudz, bet savādāk neprot. Un te nu es arī atduros strupceļā, vēlos es cieņpilnas, sirsnīgas, dodošas attiecības, mūsdienu straujajā un iespējām bagātajā pasaulē. Es šķiet esmu vecmodīga, ticu mīlestībai un cieņai uz mūžu, bet man jāsalauž savas ekspektācijas, lai negaidītu neiespējamo! Nez vai vispār pastāv tāda īstas laimes vai mīlestības formula. Bet man sanāca izlasīt vienu varen vienkāršu un iespējams pat prātīgu rakstu.
Izlasiet šo
FUCK YES RULE (
angļu valodā) rakstu un tiešām būs vieglāk pieņemt lēmumus ne tikai attiecībās, bet arī darba jautājumos, draugu jautājumos un citās dzīves situācijās.
Man apkārt ir cilvēki, kuriem jebkurā diennakts laikā teikšu "
FUCK YES", un uzticēšos pilnībā, tas manuprāt ir pats svarīgākais! Ceru, ka jums noderēs un ja nu kādam ir kāda formuliņa labām, cieņpilnām, atklātām un augošām attecībām, tad droši dalaties komentāros :)
Uz tikšanos!
L.
P.s. Paldies
helium.lv par skaistiem mirkļiem, ko tie dāvā svētkos!
0 Yorumlar